Kā atšķirt labu kafiju no sliktas kafijas?

Kafija pasaulē ir viens no populārākajiem dzērieniem, taču tās kvalitāte var ļoti atšķirties. Viena kafija ir aromātiska, tīra un patīkama, bet cita rūgta, plakana vai ar nepatīkamu piegaršu. Kāpēc tā notiek? Un kāpēc dažas kafijas maksā vairāk, lai gan izskatās līdzīgas?

Šis raksts skaidro vienkārši un saprotami: kā atpazīt labu kafiju, no kā jāuzmanās, un kāpēc tiešām kvalitatīvai kafijai ir augstāka cena.

1. Kafijas izcelsme un informācija uz iepakojuma

Viens no būtiskākajiem kvalitātes rādītājiem ir kafijas izcelsme. Laba kafija gandrīz vienmēr norāda valsti un bieži pat konkrētā reģionā audzētas pupiņas. Jo detalizētāka informācija, jo lielāka iespēja, ka pupiņas ir atlasītas rūpīgi un no uzticamiem audzētājiem.

Uz iepakojuma var atrast:

valsti (piemēram, Brazīlija, Kolumbija, Kenija, Etiopija),
reģionu vai konkrētu vietu (Brasil Santos)
pupiņu apstrādes veidu.

Kāpēc tas svarīgi?

Tāpēc, ka dažādos reģionos kafija aug atšķirīgos apstākļos, augsnē, klimatāun augstumā. Tas tieši ietekmē garšu.
Piemēri:

Kenijas kafija aug kalnos — tāpēc tai ir spilgts, viegli augļains skābums.
Brazīlijas kafija parasti ir saldāka, ar riekstu un šokolādes notīm.
Etiopijas savvaļas kafija no Harenna mežiem ir īpaši aromātiska un dabīga, jo nav audzēta plantācijās.

Ja uz iepakojuma nav nekādu detaļu un rakstīts tikai “Arabica kafija” vai “no Dienvidamerikas”, tas parasti nozīmē zemāku kvalitāti.

2. Pupiņu izskats un bojājumi

Labu kafiju var atpazīt arī pēc pupiņu izskata. Augstas kvalitātes pupiņas ir:

vienmērīga izmēra un formas,
bez redzamiem bojājumiem,
bez manāmi apdegušām, baltām vai melnām vietām,
ar vieglu, dabisku eļļainumu (bet ne spīdīgām un pārlieku taukainām, kas liecina par pārāk tumšu grauzdējumu).

Savukārt sliktas kvalitātes kafijā bieži sastopamas:

salūzušas un šķeltas pupiņas,
pupiņas ar caurumiem vai kukaiņu bojājumiem,
dažāda izmēra pupiņu maisījums,
ļoti tumšas, melnas pupiņas (pārdegušas).

Šāds pupiņu sajaukums norāda uz zemāku graudu kvalitāti un nepietiekamu kvalitātes kontroli. Augsta līmeņa ražotāji šos defektus rūpīgi atdala ar manuālu vai mehānisku sortēšanu.Lētas kafijas gadījumā šķirošana ir minimāla vai netiek veikta vispār.

3. Aromāts

Atverot iepakojumu, laba kafija vienmēr smaržo svaigi un izteiksmīgi. Aromātā var just:

riekstus,
kakao,
karameļu,
augļus,
ziedus.

Aromāts rodas no simtiem dabisku smaržu savienojumu, kas veidojas, kafiju apstrādājot un grauzdējot.
Ja kafija smaržo:

blāvi,
mitri,
sadegusi,
vai vispār nesmaržo,

tā nav svaiga vai sākusi oksidēties. Aromāts ir pirmais, kas pasaka patiesību par pupiņu kvalitāti un uzglabāšanu.
Aromāts ir pirmais rādītājs, kas atklāj patieso kvalitāti.

4. Garšas tīrība un balanss

Garšai jābūt tīrai, bez rūgtuma, kas “dedzina”, un bez skābuma, kas rada nepatīkamu asumu.

Laba kafija garšo tīri un skaidri. Garšā jūtams:

viegls saldums,
patīkams skābums,
maigs rūgtums,
konkrētas nianses (rieksti, citrusaugļi, kakao, ogas).

Sliktai kafijai ir:

deguma piegarša,
pelējuma vai zemes garša,
asa vai skāba sajūta,
metāliska pēcgarša.

6. Uzglabāšana, transportēšana un iepakojums

Laba kafija tiek fasēta ar:

vienvirziena ventilācijas vārstu,
hermētisku maisiņu,
kvalitatīvu aizdares sistēmu.

Šāds iepakojums ļauj pupiņām atbrīvot CO₂, bet neielaiž gaisu. Slikta kafija bieži tiek fasēta vienkāršos maisos bez ventilācijas, kas veicina oksidāciju.

Kafija ir jutīga pret mitrumu, gaisu un temperatūru. Augstas kvalitātes pupiņas tiek:

žāvētas pareizi,
uzglabātas slēgtos maisos ar aizsargkārtu,
transportētas sausās, kontrolētās telpās,
fasētas iepakojumos, kas neielaiž gaisu.

Lētā kafija bieži tiek pārvadāta parastos maisos, kas uzsūc mitrumu un ļauj kafijai bojāties vēl pirms tā nonāk veikalā.

7. Sertifikācijas un kvalitātes standarti

Sertifikācijas nav obligātas, bet tās norāda uz augstāku kvalitātes kontroli:

Fairtrade – nodrošina taisnīgus apstākļus audzētājiem,
Organic/Bio – audzēts bez pesticīdiem,
Rainforest Alliance – ilgtspējīga lauksaimniecība,
Single Origin – viena reģiona pupiņas ar skaidru garšu profilu.

Lai gan sertifikāta neesamība ne vienmēr nozīmē zemu kvalitāti, to klātbūtne liecina par ražotāja atbildību.

8. Kāpēc laba kafija nav lēta

Daudzi cilvēki domā, ka kafija ir vienkāršs produkts, taču patiesībā kvalitatīvas kafijas audzēšana ir laikietilpīga un nav lēta. Lūk, galvenie iemesli, kāpēc laba kafija maksā vairāk.

1. Tiek vāktas tikai nogatavojušās kafijas ogas
Laba kafija tiek vāktā ar rokām, atlasot tikai sarkanās, pilnībā nogatavojušās ogas. Tas prasa vairāk darbu un laika.

Lēta kafija bieži tiek novākta ar mašīnām -visas ogas, arī bojātās un zaļās.

2. Liela daļa pupiņu tiek izbrāķētas
Lai iegūtu augstas kvalitātes pupiņas, audzētāji:

šķiro,
pārbauda,
atdala bojātās pupiņas.

Tas var izņemt ārā pat 20–30% no kopējā apjoma. Lēta kafija neko nešķiro – viss tiek samalts un pārdots.

3. Audzēšanas apstākļi ir sarežģīti
Kafija aug noteiktā temperatūrā un augstumā. Lai iegūtu labu ražu, nepieciešams:

kalnu klimats,
īpaša augsne,
regulārs darbs kopšanā,
aizsardzība pret slimībām.

Arabica kafija ir ļoti jutīga, tāpēc ražas zudumi ir bieži – tas paaugstina cenu.

4. Taisnīga samaksa audzētājiem
Daļa kvalitatīvas kafijas nāk no mazām saimniecībām, kur tiek nodrošināts:

godīgs atalgojums,
labāki darba apstākļi,
ilgtspējīgas metodes.

Tas palielina kafijas pašizmaksu, taču nodrošina kvalitatīvu produktu un atbalsta kopienas.

5. Sertifikāti un kontrole
Bio, godīgas tirdzniecības, ilgtspējas un citas atzīmes nozīmē: