Septembris daudziem nozīmē atgriešanos skolas vai universitātes ritmā. Pēc vasaras brīvākā režīma atkal jāpierod pie agras celšanās, lekcijām, mājasdarbiem un garākiem vakariem pie mācību materiāliem. Šajā laikā . nereti kļūst par ierastu rīta vai mācību pauzes sastāvdaļu. Tomēr svarīgs ir ne tikai izdzertās kafijas daudzums, bet arī laiks, kad tā tiek baudīta.
Pareizi ieplānota kafijas pauze var iederēties pilngadīga studenta ikdienā, taču vēlu vakarā dzerta kafija var apgrūtināt iemigšanu un traucēt atjaunot stabilu miega režīmu. Savukārt vecāko klašu skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību, attieksmei pret kofeīnu jābūt īpaši piesardzīgai.
Kā kofeīns iedarbojas uz organismu?
Kofeīns ir dabiska viela, kas sastopama kafijā, tējā, kakao un citos produktos. Tas stimulē centrālo nervu sistēmu un uz laiku var mazināt miegainības sajūtu. Kofeīna iedarbība parasti nav tūlītēja – visbiežāk to sāk sajust aptuveni 15-45 minūtes pēc kafijas izdzeršanas.
Tas nozīmē, ka nav nepieciešams izdzert vairākas kafijas krūzes pēc kārtas tikai tādēļ, ka mundruma sajūta nav radusies uzreiz. Labāk nedaudz pagaidīt un novērtēt pašsajūtu.
Kofeīna iedarbības ilgums katram cilvēkam var atšķirties. To ietekmē vecums, ķermeņa īpatnības, medikamenti, veselības stāvoklis un tas, cik regulāri cilvēks lieto kofeīnu. Pieauguša cilvēka organismam vidēji nepieciešamas aptuveni piecas stundas, lai pārstrādātu pusi no uzņemtā kofeīna. Atsevišķos gadījumos kofeīna ietekme var būt jūtama astoņas stundas vai pat ilgāk.
Piemēram, ja stipra kafija tiek izdzerta pulksten 18.00, daļa tajā esošā kofeīna organismā var saglabāties arī pulksten 23.00. Cilvēks var justies noguris, taču vienlaikus viņam var būt grūtāk aizmigt vai miegs var būt seklāks.
Kad vislabāk dzert kafiju studiju laikā?
Pilngadīgiem studentiem piemērotākais laiks kafijai visbiežāk ir dienas pirmajā pusē. To var baudīt pēc brokastīm, pirms lekcijām vai agrā pēcpusdienā, ja vēl gaidāms mācību darbs.
Vienu universālu kafijas dzeršanas laiku noteikt nevar, jo cilvēku jutība pret kofeīnu atšķiras. Tomēr praktisks orientieris ir pēdējo kofeīnu saturošo kafiju dzert vismaz sešas stundas pirms gulētiešanas. Ja plānots doties gulēt pulksten 23.00, pēdējo parasto kafiju ieteicams ieplānot ne vēlāk kā ap pulksten 17.00. Cilvēkiem, kuri ir īpaši jutīgi pret kofeīnu vai kuriem jau ir grūtības aizmigt, kafijas pauzi labāk pārcelt vēl agrāk.
Svarīgi ņemt vērā arī citus kofeīna avotus. To var saturēt ne tikai kafija, bet arī melnā un zaļā tēja, kola, enerģijas dzērieni, tumšā šokolāde un atsevišķi uztura bagātinātāji vai medikamenti. Kopējais dienas laikā uzņemtais kofeīna daudzums tādēļ var būt lielāks, nekā sākumā šķiet.
Kāpēc kafija vēlā vakarā nav labākā izvēle?
Tuvojoties pārbaudījumiem un darbu nodošanas termiņiem, var rasties vēlme mācīties līdz vēlai naktij. Kafija šādā brīdī šķiet vienkāršs risinājums, tomēr tā neaizstāj miegu.
Kofeīns var uz laiku apslāpēt noguruma sajūtu, bet tas nenodrošina organismam nepieciešamo atpūtu. Ja kafija tiek dzerta vēlu, cilvēks var aizmigt vēlāk, gulēt īsāku laiku un no rīta atkal justies noguris. Nākamajā dienā noguruma dēļ var gribēties dzert vēl vairāk kafijas, un pakāpeniski veidojas nepatīkams cikls: vēla kafija, slikts miegs, grūts rīts un atkal nepieciešamība pēc kofeīna.
Ja vakarā vēl jāmācās, labāk ieplānot īsus pārtraukumus, izvēdināt telpu, padzerties ūdeni un sadalīt uzdevumus mazākos posmos. Dažreiz efektīvāk ir pabeigt svarīgāko un doties gulēt, nevis turpināt mācības laikā, kad uzmanību jau būtiski ietekmē nogurums.
Vai bezkofeīna kafija ir laba alternatīva?
Ja patīk kafijas garša un pats kafijas pagatavošanas rituāls, bet vakarā negribas uzņemt papildu kofeīnu, piemērota izvēle var būt bezkofeīna kafija. Tā ļauj baudīt ierasto dzērienu arī vēlākā dienas laikā.
Jāņem vērā, ka apzīmējums “bezkofeīna” ne vienmēr nozīmē, ka dzērienā kofeīna nav pilnīgi nemaz. Bezkofeīna kafija parasti satur nelielu kofeīna daudzumu, tomēr tas ir ievērojami mazāks nekā parastajā kafijā. Cilvēkiem ar ļoti augstu jutību arī šo nelielo daudzumu vajadzētu ņemt vērā.
Kvalitatīvas bezkofeīna kafijas garša var būt izteiksmīga, aromātiska un pilnvērtīga. Tādēļ tā nav jāuzskata tikai par aizvietotāju – tā var kļūt par patstāvīgu izvēli vakara kafijas pauzei.
Kā septembrī atjaunot miega režīmu?
Miega režīmu visvieglāk atjaunot pakāpeniski. Dažas dienas pirms mācību sākuma vai pirmajās septembra nedēļās ieteicams katru vakaru doties gulēt un katru rītu celties aptuveni vienā laikā. Arī brīvdienās vēlams izvairīties no ļoti krasām režīma izmaiņām.
Pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem parasti nepieciešamas 8–10 stundas miega, bet pieaugušajiem vismaz 7 stundas. Pirms gulētiešanas vēlams samazināt ekrānu lietošanu, neēst ļoti smagu maltīti un pēcpusdienā vai vakarā izvairīties no kofeīna.
Ja ikdienā tiek dzertas vairākas kafijas krūzes, bet rodas vēlme samazināt kofeīna patēriņu, to labāk darīt pakāpeniski. Piemēram, vienu no dienas kafijas porcijām var aizstāt ar bezkofeīna kafiju.
Pārdomāta kafijas pauze studiju laikā
Kafija studijām nav tikai jautājums par mundrumu. Tā var būt arī patīkama pauze starp lekcijām un darbiem, ja vien tiek izvēlēts piemērots laiks un saprātīgs daudzums.
Pilngadīgiem studentiem parasto kafiju ieteicams baudīt galvenokārt dienas pirmajā pusē, savukārt vakaram izvēlēties bezkofeīna kafiju. Pats svarīgākais ir atcerēties, ka kafija nevar aizvietot miegu. Stabils miega režīms, regulāras pauzes un pārdomāta dienas plānošana ilgtermiņā būs daudz vērtīgāka nekā vēl viena vēla kafijas krūze.








