Brazīlija – lielākā kafijas ražotājvalsts.
Pasaules līdere kafijas ražošanā un eksportā ir Brazīlija. Apmēram 30% no pasaulē saražotās kafijas nāk tieši no Brazīlijas. Milzīgās kafijas koku plantācijas aug Minasžeraisas, Paranas un Sanpaulu štatos. Brazīlijā tiek audzēti gan arabika (pārsvarā), gan robusta kafijas koki. Ražas novākšanas sezona tradicionāli ilgst no jūnija līdz septembrim, un lielākā daļa no tās tiek novākta ar rokām.
Kafijas audzēšanas pirmsākumi Brazīlijā
Ir ziņas, ka pirmais kafijas koks Brazīlijā tika iestādīts 1727. gadā, Paras štatā. Leģenda vēsta, ka Brazīlijas valdība vēlējās nevis iepirkt kafiju, bet audzēt to paši, bet kaimiņi – Franču Gviāna – nevēlējās kafijas sēklas pārdot. Tāpēc valdība sūtīja uz Franču Gviānu kādu Frančesko de Melo Palhetu, lai tas sēklas sagādā. Palheta izpildīja uzdevumu nevis mēģinādams ielauzties cietokšņiem līdzīgajās kafijas fermās, bet aplidojot Franču Gviānas pirmo lēdiju, kura uz atvadām uzdāvināja viņam vairākus kafijas stādus. Tie pārvērta Brazīliju no kafijas importētājas par kafijas eksportētāju.
1840. gadā Brazīlija kļuva var kafijas ražošanas līderi un 1884. gadā Pēterburgā notikušajā starptautiskajā dārzkopības izstādē jau varēja demonstrēt neskaitāmas kafijas šķirnes. Pēc izstādes pieprasījums Brazīlijas kafijai pieauga vairākas reizes, un laikā no 1920. līdz 1950. gadam tā veidoja pat 80 % no visas pasaulē audzētās un eksportētās kafijas.
Kopš 20. gadsimta beigām Brazīlijā ir apmēram 220 tūkstoši kafijas audzēšanas fermu, kafijas stādījumi aptver apmēram 27 tūkstošus kvadrātkilometru, kafijas industrijā darbojas ap 3,5 miljoniem cilvēku. Kafija tiek audzēta valsts dienvidu štatos, kur klimats tai piedāvā ideālus augšanas apstākļus.
Audzēšanas reģioni un veidi
Līdzenākajos un karstākajos Brazīlijas ziemeļu štatos tiek audzēta robustas kafija, savukārt nedaudz vēsākajās ziemeļu kalnu terasēs – arabikas. Novāktā kafija tiek apstrādāta divos veidos – ar sauso metodi (Brazilian naturals), t.i. kafijas ogas vispirms kaltē saulē un pēc tam no tām izloba tīras pupiņas, vai otru – ar pussauso metodi (Pulped naturals), kad pirms žāvēšanas daļa ogas mīkstuma tiek noņemta. Tiek uzskatīts, ka ar sauso lobīšanas metodi Brazīlijas arabikas kafijas garša ir maigāka un nav tik stipra kā mazgātai kafijai.
Atšķirīgiem Brazīlijas kafijas veidiem identifikāciju un nosaukumu dod osta, no kuras šī kafija pirmoreiz eksportēta. Par labāko tiek uzskatīta Bourbon Santos (no Sanpaulu ostas nosaukuma). Tā ir no Bourbon šķirnes koku pirmajām ražām iegūta arabikas kafija – nelielas, apaļas pupiņas, kuru garša tiek raksturota kā maiga un sabalansēta. Šī kafija ir zema skābuma, tajā var sajust grauzdētu mandeļu un žāvētu plūmju aromātu ar vieglu šokolādes pēcgaršu.
Vēlākajās ražās Bourbon pupiņas kļūst lielākas un platākas, tās zaudē daļu sava aromāta. Tās tiek sauktas par Santos plakanajām pupiņām.
Brazīlieši, otrie lielākie kafijas baudītāji
Brazīlieši, atšķirībā no citiem kafijas audzētājiem, paši dzer ļoti daudz kafijas un ir otrie lielākie kafijas baudītāji pasaulē, tūlīt aiz ASV. Brazīliešu tradicionālais kafijas pagatavošanas veids ir cafezinho – tā ir melna, labas kvalitātes kafija miniatūrā krūzītē. Šāda kafija tiek dzerta vairākas reizes dienā, jebkurā diennakts stundā, tai nepievieno pienu, bet liek klāt daudz cukura.